Vīzija var kļūt svarīgāka par piekrišanu, saimniekošana – par kontroli, bet mērķis var aizēnot ceļu, pa kuru līdz tam nonāk.
ĒNAS PUSES
Kur katras partijas arhetipiskā stiprā puse var pārvērsties riskā?
Piederība var pārvērsties dalījumā “savējie/svešie”, rūpes – paternalismā, bet pretošanās – vajadzībā pēc pastāvīga pretinieka.
Atklāt partiju un lasīt vairāk
- Spēcīga “mēs” sajūta gandrīz automātiski rada jautājumu – kas nav “mēs”.
- Rūpes var kļūt paternalistiskas: aizsargātājs sāk pieņemt, ka labāk zina, kas cilvēkam vajadzīgs.
- Lojalitāte savam lokam var samazināt spēju vienādi skatīties uz cilvēkiem ārpus tā.
- Dumpinieka spārnam var būt nepieciešams pastāvīgs pretinieks, pret kuru mobilizēt savējos.
- Sistēmas kritika var pāriet pieņēmumā, ka pati sistēma pēc būtības ir naidīga vai netaisnīga.
- Aizsardzība var kļūt par kontroli – rūpes dod morālu pamatojumu noteikt robežas citu vietā.
- Konkrēta cilvēka aizstāvēšana var apgrūtināt situācijas, kur nepieciešams nepopulārs kompromiss starp vairākām grupām.
1
Atvērt partijas pilno profilu →
SUVERĒNĀ VARA / APVIENĪBA JAUNLATVIEŠI
Primārais arhetips: APRŪPĒTĀJS
Brīvība var kļūt par ticību, ka mazāk ierobežojumu pats par sevi atrisina problēmu; jaunums – par trendu importu; zināšanas – par pozu “mēs zinām labāk”.
Atklāt partiju un lasīt vairāk
- Ārvalstīs strādājošs modelis ne vienmēr automātiski der Latvijas mērogam, institūcijām, ekonomikai vai sabiedrības paradumiem.
- Jaunums var kļūt par pašvērtību – ideja šķiet labāka jau tādēļ, ka tā ir jaunāka vai nāk no veiksmīgākas valsts.
- Apgaismotāja ēna ir epistemiska pārākuma sajūta: “ja jūs mums nepiekrītat, iespējams, jums vienkārši trūkst tās informācijas vai starptautiskās pieredzes, kas ir mums.”
- Neveiksmi var būt vilinoši izskaidrot ar to, ka sabiedrība vēl nav gatava vai ir atpalikusi, nevis ar iespēju, ka pati ideja bijusi kļūdaina.
- “Mūs nesaprot, jo mēs esam priekšā laikam” var kļūt par aizsargmehānismu pret kritiku.
- Reformu temps var nenovērtēt pārejas izmaksas cilvēkiem un institūcijām, kurām pārmaiņas jāievieš praksē.
- Brīvības palielināšana vienā sistēmas vietā var radīt jaunus riskus citā, ja nav skaidrs, kam pēc ierobežojuma noņemšanas paliek atbildība.
11
Atvērt partijas pilno profilu →
LATVIJAS ATTĪSTĪBAI
Primārais arhetips: ATBRĪVOTĀJS
Sargāšana var kļūt par aizdomīgumu pret pārmaiņām, robeža – par dalījumu, bet mantojums – par kaut ko iesaldētu.
Atklāt partiju un lasīt vairāk
- Piesardzība pret pārmaiņām var kļūt par automātisku aizdomīgumu pret visu jauno.
- Skaidra robeža starp aizsargājamo un apdraudējumu var saasināt sabiedroto un pretinieku dalījumu.
- Mantojums var tikt iesaldēts – saglabāt sāk nozīmēt nepieļaut tā dabisku attīstību.
- Dzimtas turētāja modelis var kļūt paternalistisks: viena paaudze vai autoritāte definē, kas nākamajiem ir jāsaņem.
- Simbols var kļūt svarīgāks par saturu – piederības rituāls aizstāj jautājumu, vai pati sistēma darbojas.
- Karotāja loģika var padarīt kompromisu grūtu, ja atkāpšanās tiek uztverta nevis kā vienošanās, bet kā robežas zaudēšana.
- Spēcīga identitātes kontinuitāte var apgrūtināt sarunu par to, kā kodols drīkst mainīties, nezaudējot sevi.
5
Atvērt partijas pilno profilu →
NACIONĀLĀ APVIENĪBA
Primārais arhetips: SARGS
Taisnīgums var kļūt par morālu pašpārliecību, bet ideāls – apsteigt realitāti un kontekstu.
Atklāt partiju un lasīt vairāk
- Taisnīguma izjūta var pārvērsties morālā pašpārliecībā – sajūtā, ka pareizā puse jau ir zināma.
- “Kopīgais labums” var tikt definēts citu vietā, arī tad, ja daļa sabiedrības to izprot atšķirīgi.
- Aktīvisms var sadalīt telpu starp “progresu” un tiem, kas tiek uztverti kā tā šķērslis.
- Ideāls var apsteigt realitāti – vēlamais modelis kļūst skaidrāks par ceļu, kā līdz tam nonākt.
- Universāls risinājums var nepietiekami ņemt vērā konkrēto kontekstu un cilvēku atšķirīgo pieredzi.
- Iekļaušanas princips var sastapt tolerances paradoksu – ko darīt ar cilvēkiem, kuru vērtības pašas ir pretrunā iekļaujošajam modelim.
- Simboliski pareiza pozīcija reizēm var kļūt svarīgāka par praktisko rezultātu vai kompromisu.
14
Atvērt partijas pilno profilu →
PROGRESĪVIE
Primārais arhetips: PILSONIS
Vieta pie galda var kļūt par pašmērķi, attiecības – svarīgākas par principiem, bet pielāgošanās var padarīt kodolu grūti nolasāmu.
Atklāt partiju un lasīt vairāk
- Vieta pie lēmumu galda var kļūt par mērķi pati par sevi – svarīgāk saglabāt ietekmi nekā skaidri pateikt, kādēļ tā vajadzīga.
- Attiecības var kļūt svarīgākas par principu vienādu piemērošanu.
- Savstarpēja palīdzība un ilgstošas attiecības var radīt saistību tīklu, kuru no ārpuses ir grūti atšķirt no interešu apmaiņas.
- Veidmaiņa spēja pielāgoties var padarīt partijas kodolu neskaidru – dažādās situācijās tā var izskatīties ļoti atšķirīgi.
- Sarkanās līnijas var izšķīst, ja kompromiss un klātbūtnes saglabāšana ir svarīgāki par konsekventu pozīciju.
- Atbildība var kļūt izplūdusi – rezultāts ir kolektīvas vienošanās produkts, un grūti pateikt, kurš par ko atbild.
- Īstermiņa pragmatisks ieguvums var aizēnot ilgtermiņa cenu.
- Zemes, lauku un dabas romantizēšana var vienkāršot daudz sarežģītāku ekonomisko un sociālo realitāti.
4
Atvērt partijas pilno profilu →
ZAĻO UN ZEMNIEKU SAVIENĪBA
Primārais arhetips: VĒSTNIEKS
Konflikts var kļūt par pastāvīgu stāvokli, provokācija – aizstāt saturu, bet aizstāvība – sašaurināties līdz “mūsu cilvēku” lokam.
Atklāt partiju un lasīt vairāk
- Dumpinieka identitātei var kļūt nepieciešams pastāvīgs pretinieks; bez konflikta kļūst grūtāk uzturēt mobilizāciju.
- Provokācija var kļūt svarīgāka par pašu jautājumu – uzmanības iegūšana sāk aizstāt risinājumu.
- Asa polarizācija var samazināt telpu sarunai ar cilvēkiem ārpus sava atbalstītāju loka.
- Aizstāvība var pārvērsties dalījumā starp “mūsu cilvēkiem” un pārējiem, kuri tiek uztverti kā sistēmas daļa vai apdraudējums.
- Kompromiss var tikt nolasīts kā nodevība, kas padara praktisku vienošanos politiski dārgu.
- Spēcīgs personiskais provokatora tēls var aizēnot partijas institucionālo kapacitāti un komandas daudzveidību.
- Konflikta retorika var radīt situāciju, kur katrs jauns strīds tiek uztverts kā pierādījums sākotnējam stāstam, nevis atsevišķs fakts, kas jāpārbauda.
13
Atvērt partijas pilno profilu →
STABILITĀTEI!
Primārais arhetips: DUMPINIEKS
Pieredze var kļūt par establishmentu, diplomātija – par laipošanu, bet administrēšana – par inerci.
Atklāt partiju un lasīt vairāk
- Ilga pieredze var pārvērsties establishment domāšanā – pārliecībā, ka esošais virziens ir pašsaprotami pareizs tāpēc, ka tas ir pārbaudīts.
- Diplomātiska laipošana var aizstāt skaidru pozīciju un atlikt brīdi, kad nepieciešams pateikt nepārprotamu “nē”.
- Plāns un process var kļūt svarīgāks par pašu galamērķi.
- Birokrātija var sākt reproducēt pati sevi – process rada nākamo procesu.
- Kontinuitāte var kļūt par inerci un apgrūtināt atzīt, ka pati sistēma vai virziens jāmaina.
- Kompromiss var izšķīdināt atbildību – grūti saprast, kurš īsti pieņēmis lēmumu un par ko atbild.
- Kompetence var noslēgties savā lokā: cilvēki, kas sistēmu zina vislabāk, sāk mazāk redzēt perspektīvu ārpus tās.
9
Atvērt partijas pilno profilu →
JAUNĀ VIENOTĪBA
Primārais arhetips: VALSTSVĪRS
Var pārvērtēt kontroli un tehnisku risinājumu spēku, nenovērtējot cilvēku, interešu un kompromisu sarežģītību.
Atklāt partiju un lasīt vairāk
- Pārliecība, ka gandrīz visu iespējams salabot, ja vien atrod pareizo instrumentu vai konstrukciju.
- Pārmērīga kontrole – ja sistēma nestrādā, dabiska reakcija ir to strukturēt vēl vairāk.
- Nepacietība pret procesu, sarunu un nenoteiktību, ja nav ātri redzams rezultāts.
- Ekspertīzes pašpietiekamība – pieņēmums, ka tehniski pareizais risinājums pats par sevi būs arī politiski un sociāli pieņemams.
- Rezultāts var kļūt svarīgāks par ceļu, pa kuru līdz tam nonāk.
- Kompromiss var kļūt instrumentāls: vērtība ir tajā, ka tas ļauj sistēmai kustēties, nevis obligāti tajā, ka tas atrisina dziļāko interešu konfliktu.
7
Atvērt partijas pilno profilu →
APVIENOTAIS SARAKSTS
Primārais arhetips: PĀRVALDNIEKS
Pārmaiņu enerģija var sajaukt pārliecību ar kompetenci – mainot sistēmu, var tikt izmesti ne tikai lieki noteikumi, bet arī klusā pieredze un cilvēki, kuri nespēj vai negrib skaļi aizstāvēt savu vajadzību.
Atklāt partiju un lasīt vairāk
- Pārmaiņas var kļūt par pašvērtību. Ja identitāte ir “mēs mainām noteikumus”, rodas risks esošu sistēmu uztvert kā aizdomīgu tikai tāpēc, ka tā jau pastāv.
- Enerģija var tikt sajaukta ar kompetenci. Spēja ātri nosaukt problēmu un drosme sākt reformu vēl nenozīmē, ka saprasti visi iemesli, kuru dēļ esošā konstrukcija izveidojusies.
- Svaigs skats var nepamanīt uzkrāto pieredzi. Centrālais jautājums ir – vai cilvēks no malas ierauga to, ko sistēma vairs neredz, vai arī neredz to, ko sistēma jau ir iemācījusies sāpīgā ceļā.
- Atcelšana ir vieglāka par aizvietošanu. Regulējums, institūcija vai procedūra var būt neveikla, bet tai var būt funkcija, kura kļūst redzama tikai pēc tās izņemšanas.
- Individuālā atbildība var pārlieku vienkāršot sistēmisku atbildību. Dažos procesos nav viena cilvēka, kura rokās atrodas viss rezultāts; pārāk spēcīga vēlme atrast “vienu atbildīgo” var aizsegt savstarpēji atkarīgu sistēmu.
- Pašnoteikšanās var padarīt kluso kompetenci neredzamu. Ja sistēma augstu vērtē iniciatīvu, pašpārliecību un spēju pašam aizstāvēt savu vietu, var tikt nenovērtēti cilvēki, kuri darbu dara labi, bet nav skaļi, politiski veikli vai gatavi nemitīgi pierādīt savu nepieciešamību. Spēja sevi aizstāvēt var sākt izskatīties pēc kompetences mēra.
- Decentralizācija var radīt nevienlīdzīgu rezultātu. Lielāka skolas, pašvaldības vai indivīda brīvība var dot ļoti labus rezultātus tur, kur ir resursi un kompetence, bet vājākus tur, kur to nav.
- Brīvība var nepietiekami ņemt vērā nevienādus starta apstākļus. Ne visiem cilvēkiem ir vienādi resursi, zināšanas vai iespējas izmantot paplašinātu individuālo atbildību.
- Dzimtas turpināšana var kļūt par normatīvu priekšrakstu. Ja demogrāfija kļūst par centrālo valsts veselības mēru, rodas jautājums, cik daudz vietas paliek individuālām dzīves izvēlēm, kas tieši nekalpo demogrāfiskajam mērķim.
- Harizma var radīt aizgūtas kompetences efektu. Līdera autoritāte, kas izveidota citā profesionālā laukā, var pāriet politikas laukā. Tas pats par sevi neapstiprina un nenoliedz politisko kompetenci, bet var ietekmēt uzticības veidošanos.
- Autora redzējums var kļūt pārāk centrāls. Režisoram ir dabiski turēt kopējo vīziju un prasīt komandai tai sekot; demokrātiskā politikā pārējiem dalībniekiem ir pašiem savs mandāts un tiesības nepiekrist. Reformatora pārbaudes jautājums ir – kas notiek, kad citi nepiekrīt ne tikai metodei, bet pašai iecerei?
- Dumpinieka enerģijai nepieciešama disciplīna pēc reformas. Noteikumu laušana mobilizē; daudz grūtāks posms ir pēc tam uzbūvēt jaunu noteikumu sistēmu, kas iztur ikdienas administrēšanu.
2
Atvērt partijas pilno profilu →
MĒS MAINĀM NOTEIKUMUS
Primārais arhetips: REFORMATORS