Pilsonis saka – mēs visi dzīvojam vienā kopīgā telpā. Aktīvists – ja tās noteikumi nav taisnīgi, tie jāmaina. Ideālists – mēs varam izveidot labāku versiju.
Pilnā arhetipiskā formula
Pilsonis nav vienkārši Savējais (Everyman). Savējais saka “es esmu viens no jums”; Pilsonis saka “mums visiem ir atbildība par kopīgo telpu”.
Aktīvists pievieno gatavību mainīt noteikumus, ja tie tiek uztverti kā netaisnīgi.
Ideālists uztur pārliecību, ka iespējams ne tikai labot atsevišķu problēmu, bet izveidot labāku sistēmas versiju.
Kodols savieno individuālo ar sistēmisko: tas, kā dzīvo konkrētais cilvēks, tiek skatīts kā kopīgās sistēmas kvalitātes jautājums.
IESPĒJAS
Spēcīga kopīgā labuma un taisnīguma izjūta, gatavība iesaistīties un iztēloties labāku modeli.
Pilnais iespēju skaidrojums
- Spēcīga kopīgā labuma un taisnīguma izjūta – politika tiek skatīta kā kopīgas telpas veidošana.
- Gatavība iesaistīties un nepalikt tikai vērotāja lomā.
- Spēja iedomāties labāku sistēmas modeli, neaprobežojoties ar esošās kārtības uzturēšanu.
- Optimisms par pārmaiņu iespējamību – noteikumi un institūcijas nav uztveramas kā nemainīgas.
- Spēja individuālu problēmu savienot ar sistēmisku jautājumu – ne tikai palīdzēt vienam cilvēkam, bet vaicāt, kāpēc šāda situācija rodas.
- Pilsoniska atbildība: kopīgā telpa nav “kāda cita” uzdevums, bet visu dalībnieku kopīga atbildība.
ĒNAS PUSES
Taisnīgums var kļūt par morālu pašpārliecību, bet ideāls – apsteigt realitāti un kontekstu.
Pilnais ēnas pušu skaidrojums
- Taisnīguma izjūta var pārvērsties morālā pašpārliecībā – sajūtā, ka pareizā puse jau ir zināma.
- “Kopīgais labums” var tikt definēts citu vietā, arī tad, ja daļa sabiedrības to izprot atšķirīgi.
- Aktīvisms var sadalīt telpu starp “progresu” un tiem, kas tiek uztverti kā tā šķērslis.
- Ideāls var apsteigt realitāti – vēlamais modelis kļūst skaidrāks par ceļu, kā līdz tam nonākt.
- Universāls risinājums var nepietiekami ņemt vērā konkrēto kontekstu un cilvēku atšķirīgo pieredzi.
- Iekļaušanas princips var sastapt tolerances paradoksu – ko darīt ar cilvēkiem, kuru vērtības pašas ir pretrunā iekļaujošajam modelim.
- Simboliski pareiza pozīcija reizēm var kļūt svarīgāka par praktisko rezultātu vai kompromisu.
JA PARTIJA BŪTU CILVĒKS
Tas būtu cilvēks, kurš gribētu, lai kopīgajā telpā būtu labi ne tikai viņam, bet visiem.
Pilnā cilvēka metafora
Tas būtu cilvēks, kurš gribētu, lai mājā, ielā un pilsētā būtu labi ne tikai viņam, bet visiem. Ja kāpņu telpa būtu nepieejama kādam kaimiņam, viņš ne tikai palīdzētu vienu reizi, bet mēģinātu panākt, lai pati vide tiek pārtaisīta. Ja noteikumi šķistu netaisnīgi, viņš mēģinātu tos mainīt un būtu diezgan pārliecināts, ka iespējams izveidot labāku kārtību.
Sarežģītāk kļūtu tad, ja tu nepiekristu tam, ko viņš uzskata par taisnīgu.