PARTIJAS

Pamana konkrēto cilvēku, rada spēcīgu piederību un ir gatavs aktīvi aizstāvēt savu cilvēku un vērtību loku.

Piederība var pārvērsties dalījumā “savējie/svešie”, rūpes – paternalismā, bet pretošanās – vajadzībā pēc pastāvīga pretinieka.

Tas būtu cilvēks, kurš savējos labi pazīst, par viņiem rūpējas un ir gatavs viņus aizstāvēt.

Enerģija pārtaisīt iesīkstējušus noteikumus, atdot cilvēkam lielāku rīcības telpu un sasaistīt reformu ar Latvijas ilgtermiņa dzīvotspēju.

Pārmaiņu enerģija var sajaukt pārliecību ar kompetenci – mainot sistēmu, var tikt izmesti ne tikai lieki noteikumi, bet arī klusā pieredze un cilvēki, kuri nespēj vai negrib skaļi aizstāvēt savu vajadzību.

Tas būtu cilvēks, kurš pārņem ģimenes uzņēmumu, pirmajā nedēļā izmet pusi instrukciju mapju un jautā, kāpēc vispār viss ir uzbūvēts tik sarežģīti.

Prot vienoties, pārstāvēt konkrētas intereses, veidot attiecības un pielāgoties, nezaudējot vietu pie lēmumu galda.

Vieta pie galda var kļūt par pašmērķi, attiecības – svarīgākas par principiem, bet pielāgošanās var padarīt kodolu grūti nolasāmu.

Tas būtu cilvēks, kurš negrib būt skaļākais pie galda, bet grib būt pamanāms un tāds, kura viedoklī klausās.

Spēcīga pēctecības un robežu izjūta – saņemt vērtīgo, nosargāt, audzēt un nodot tālāk.

Sargāšana var kļūt par aizdomīgumu pret pārmaiņām, robeža – par dalījumu, bet mantojums – par kaut ko iesaldētu.

Tas būtu cilvēks, kurš uztur dzimtas māju, glabā saņemto un domā, ko nodot tālāk.

Strukturē, uzņemas atbildību, meklē praktisku risinājumu un virza uz rezultātu.

Var pārvērtēt kontroli un tehnisku risinājumu spēku, nenovērtējot cilvēku, interešu un kompromisu sarežģītību.

Tas būtu cilvēks, kurš ienāk telpā, ātri pamana, kas nestrādā, sadala pienākumus un ķeras pie labošanas.

Domā lielā mērogā, redz iespēju pirms citiem, uzņemas risku un spēj izkustināt stagnāciju.

Vīzija var kļūt svarīgāka par piekrišanu, saimniekošana – par kontroli, bet mērķis var aizēnot ceļu, pa kuru līdz tam nonāk.

Tas būtu cilvēks, kurš, ieraugot tukšu laukumu, jau redzētu tur veselu kvartālu.

Institucionālā atmiņa, spēja uzturēt kursu, vienoties un pārvērst politiku ilgstoši izpildāmā plānā.

Pieredze var kļūt par establishmentu, diplomātija – par laipošanu, bet administrēšana – par inerci.

Tas būtu pieredzējis iestādes vadītājs, kurš zina, kā sistēma darbojas un kā panākt vienošanos.

Atbrīvo iniciatīvu, meklē jaunas trajektorijas un ienes Latvijā starptautisku pieredzi, zināšanas un idejas, pirms tās kļuvušas pašsaprotamas.

Brīvība var kļūt par ticību, ka mazāk ierobežojumu pats par sevi atrisina problēmu; jaunums – par trendu importu; zināšanas – par pozu “mēs zinām labāk”.

Tas būtu cilvēks, kurš tikko atgriezies no konferences Kopenhāgenā, Berlīnē vai Londonā un stāsta par modeli, kuru tur jau izmanto, bet Latvijā par to vēl gandrīz neviens nerunā.

Ātri ierauga neapmierinātību, skaļi artikulē konfliktu un rada sajūtu, ka kāds ir gatavs nostāties to cilvēku pusē, kuri nejūtas sadzirdēti.

Konflikts var kļūt par pastāvīgu stāvokli, provokācija – aizstāt saturu, bet aizstāvība – sašaurināties līdz “mūsu cilvēku” lokam.

Tas būtu cilvēks, kurš negaida, kamēr viņam dos vārdu – viņš panāks, lai telpa viņu sadzird.

Spēcīga kopīgā labuma un taisnīguma izjūta, gatavība iesaistīties un iztēloties labāku modeli.

Taisnīgums var kļūt par morālu pašpārliecību, bet ideāls – apsteigt realitāti un kontekstu.

Tas būtu cilvēks, kurš gribētu, lai kopīgajā telpā būtu labi ne tikai viņam, bet visiem.