Atbrīvotājs grib vairāk brīvības. Ceļlauzis redz, kur iet tālāk. Apgaismotājs atnes ideju no pasaules un mēģina paskaidrot, kāpēc tā ir nākotne.
Pilnā arhetipiskā formula
Atbrīvotājs sāk ar pārliecību, ka cilvēka iniciatīvu pārāk bieži ierobežo sistēma, regulējums vai ieradums. Tā darbības metode ir reformēšana – atvērt telpu rīcībai un pārbūvēt noteikumus tā, lai cilvēks varētu izdarīt vairāk pats.
Ceļlauzis skatās uz priekšu un uz āru. Tas meklē jaunas trajektorijas, modeļus un tehnoloģijas, neuzskatot Latvijas pašreizējo pieredzi par vienīgo iespējamo atskaites punktu.
Apgaismotājs šim modelim pievieno zināšanu pārnesi: mēs to esam redzējuši citur, lasījuši, studējuši vai pieredzējuši – Latvija vienkārši vēl nav tur nonākusi.
Tādēļ partijas arhetipiskajā pozā var parādīties sajūta “mēs redzam tālāk” un “mēs zinām kaut ko, ko citi vēl nezina”. Labākajā izpausmē tas ienes Latvijā idejas un pieredzi pirms tās kļuvušas pašsaprotamas; ēnā tas var kļūt par gaismas nesēja un nesaprastā priekšgājēja pašstāstu.
Visus trīs vieno reformēšana: atbrīvot, pārraut ierasto trajektoriju un pārtulkot jaunu modeli Latvijas situācijā.
IESPĒJAS
Atbrīvo iniciatīvu, meklē jaunas trajektorijas un ienes Latvijā starptautisku pieredzi, zināšanas un idejas, pirms tās kļuvušas pašsaprotamas.
Pilnais iespēju skaidrojums
- Spēja ieraudzīt noteikumu vai sistēmu, kas vairs nekalpo sākotnējam mērķim, un būt gatavam to pārveidot.
- Uzticēšanās cilvēka iniciatīvai – pieņēmums, ka valsts uzdevums nav izdarīt visu cilvēka vietā.
- Atvērtība ārvalstu pieredzei, jaunām tehnoloģijām un modeļiem, kas Latvijā vēl nav kļuvuši par normu.
- Spēja salīdzināt Latviju ne tikai ar tās pagātni, bet ar citām valstīm un nākotnes scenārijiem.
- Zināšanu un ideju tulkošana no starptautiska konteksta vietējā politiskajā sarunā.
- Gatavība būt nepopulāram īstermiņā, ja ir pārliecība, ka pārmaiņas ilgtermiņā kļūs pašsaprotamas.
- Reformēšanas enerģija – nepietiek pateikt, ka sistēma ir novecojusi; tā ir jāpārtaisa.
ĒNAS PUSES
Brīvība var kļūt par ticību, ka mazāk ierobežojumu pats par sevi atrisina problēmu; jaunums – par trendu importu; zināšanas – par pozu “mēs zinām labāk”.
Pilnais ēnas pušu skaidrojums
- Ārvalstīs strādājošs modelis ne vienmēr automātiski der Latvijas mērogam, institūcijām, ekonomikai vai sabiedrības paradumiem.
- Jaunums var kļūt par pašvērtību – ideja šķiet labāka jau tādēļ, ka tā ir jaunāka vai nāk no veiksmīgākas valsts.
- Apgaismotāja ēna ir epistemiska pārākuma sajūta: “ja jūs mums nepiekrītat, iespējams, jums vienkārši trūkst tās informācijas vai starptautiskās pieredzes, kas ir mums.”
- Neveiksmi var būt vilinoši izskaidrot ar to, ka sabiedrība vēl nav gatava vai ir atpalikusi, nevis ar iespēju, ka pati ideja bijusi kļūdaina.
- “Mūs nesaprot, jo mēs esam priekšā laikam” var kļūt par aizsargmehānismu pret kritiku.
- Reformu temps var nenovērtēt pārejas izmaksas cilvēkiem un institūcijām, kurām pārmaiņas jāievieš praksē.
- Brīvības palielināšana vienā sistēmas vietā var radīt jaunus riskus citā, ja nav skaidrs, kam pēc ierobežojuma noņemšanas paliek atbildība.
JA PARTIJA BŪTU CILVĒKS
Tas būtu cilvēks, kurš tikko atgriezies no konferences Kopenhāgenā, Berlīnē vai Londonā un stāsta par modeli, kuru tur jau izmanto, bet Latvijā par to vēl gandrīz neviens nerunā.
Pilnā cilvēka metafora
Tas būtu cilvēks, kurš tikko atgriezies no konferences Kopenhāgenā, Berlīnē vai Londonā un vakariņās stāsta par modeli, kuru tur jau izmanto, bet Latvijā par to vēl gandrīz neviens nerunā. Viņš atver datoru, parāda pētījumu vai piemēru un saka: “pēc pieciem gadiem visi tā darīs.” Viņš patiesi gribētu atbrīvot cilvēkus no novecojušiem ierobežojumiem un aizvest sistēmu soli uz priekšu. Labākajā izpausmē pēc dažiem gadiem izrādītos, ka viņš tiešām pirmais ieraudzīja virzienu.
Ēnas pusē saruna kļūtu sarežģīta brīdī, kad tu nepiekristu – jo viņam varētu šķist, ka tev vienkārši vēl nav tās informācijas vai starptautiskās pieredzes, kas ir viņam.